Tautas tradīcijās Lieldienas bieži saistītas ar pavasara atnākšanu, dabas atmodu un saules atgriešanos. Latvijā un citās Eiropas valstīs ar Lieldienām saistās dažādi tautas ticējumi un rituāli
Ko darīt Lieldienās ir jāpriecājas, jāaicina ciemiņi vai pašiem jādodas ciemos, neaizmirstot par trūcīgajiem. Jūs varat ēst un dzert visu, tikai dariet to ar mēru. Lieldienas ir pirmā diena pēc 40 dienu gavēņa (no 2025. gada 3. marta līdz 19. aprīlim). Varat ļauties saviem iecienītākajiem ēdieniem, taču nepārēdieties un ievērojiet mērenību.
Uzdāviniet mīļajiem mazas dāvanas: ceptas preces, konfektes un citus saldumus, dekorētas olas, Lieldienu kūkas. Lai gan visbiežāk tas tiek darīts svētku priekšvakarā, Lielajā sestdienā (2025. gada 19. aprīlī). Tāpat atgādina, ka Lieldienās var ēst gan Lieldienu kūkas, gan olas, ja nebija iespējas tās svētīt baznīcā.
Sviniet savu dzimšanas dienu, ja tā sakrīt ar Lieldienām. Tajā pašā laikā neiesaka personīgos svētkus padarīt svarīgākus par Lieldienām un atcerēties, ka šī ir gaiša diena. Ir svarīgi iepriekš sagatavoties baznīcas apmeklējumam.
Kas būtu jādara
Nomazgāties. Reizēm tiek uzdots jautājums par to, vai svētkos drīkst nomazgāties vannā, dušā vai apmeklēt pirti. Galu galā nedēļu pirms Lieldienām ir Zaļā ceturtdiena, ko sauc arī par tīro ceturtdienu (2025. gada 17. aprīlis). Uzskats, ka pēdējo reizi cilvēki pirms Lieldienām mazgājas Zaļajā ceturtdienā, ir māņticība. Lieldienas ir gaiši svētki, kad pieņemts izklaidēties pašam un iepriecināt citus.
Ko nedrīkst darīt svētkos
Pēc baznīcas domām, šajos gaišajos svētkos cilvēkiem nevajadzētu skumt, saraukt pieri, strīdēties ar citiem, pārēsties vai pārmērīgi lietot stiprinātos dzērienus. Jāatceras, ka Lieldienas ir nevis viena svinīga diena gadā, bet 40 dienas: tieši tik ilgu laiku, saskaņā ar rakstiem. Lai kristītu bērnus. Nav tieša aizlieguma, taču labāk ir atlikt bērna kristības uz citu datumu.
Apprecēties. Pareizticīgo baznīca nerīko kāzas. Organizējiet modināšanu, dodieties uz piemiņas vietu. Skumjas lietas labāk atlikt uz citu dienu. Pareizticībā ir īpašas dienas piemiņai: pirmā no tām pēc Lieldienām (2025. gada 29. aprīlī).
Darbs. Ja iespējams, ticīgajiem vajadzētu atlikt darba jautājumus un svarīgas lietas: paņemt brīvu dienu, atvaļinājumu. Bet ja neizdevās dabūt brīvu dienu, galvenais ir atcerēties gaišos svētkus un tos izbaudīt.
Veikt tīrīšanu, šūšanu, adīšanu. Baznīca neaizliedz mājas darbus svētkos, taču labāk tos pavadīt bez apgrūtinājumiem un satraukumiem.
Pārtikas iegūšana ir pieņemama, ja cilvēks ir izsalcis, trūkumā un saskaras ar izdzīvošanas problēmu. Uzminiet. Baznīca zīlēšanu uzskata par necieņu un nevērību, ar kuru katrs cilvēks ir apveltīts kopš dzimšanas. Nav ieteicams zīlēt pat jokojot – ne svētkos, ne kādā citā dienā.
Neatbalsta zīlēšanu un ticību tām.
Lasi vēl: Kraukšķīgie gliemežvāciņi -ideja kā no sakaltušas baltmaizes pagatavot interesantu karsto uzkodu
Lieldienu zīmes un uzskati
Neatbalsta ticību zīmēm un māņticībām. Pēc viņu domām, tas ir pretrunā ar ticību. Neskatoties uz to, ir izveidojušies dažādi ar Lieldienām saistīti ticējumi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
-Ja otrajā svētku dienā laiks būs skaidrs, vasara būs lietaina. Savukārt mākoņains laiks paredzēja sausu vasaru.
-Kad Lieldienās debesis ir skaidras un spīd saule, var sagaidīt labu vasaru un ražu.
Cits uzskats ir pilnīgi pretējs: tika uzskatīts, ka lietus un pērkons Klusajā nedēļā (Lieldienās un sešas dienas pēc tām) nozīmē bagātīgu ražu.
Lietus svētkos nozīmēja arī to, ka pavasaris būs lietains.
-Ja Lieldienu dievkalpojuma laikā suns rietu uz austrumiem, būtu pērkona negaiss; ja rietu uz rietumiem, tas nestu nelaimi.
-Meitenes ticēja, ka, ja Lieldienās sasitīs elkoni, viņas drīz satiks savu saderināto.
-Ja jūsu lūpas niez, tas nozīmē, ka drīz būs skūpsts.
-Ja Lieldienās kāpostu zupā nokļūs tarakāns vai muša, būs randiņš.
-Lai būtu stiprs un vesels, bija jāstāv uz cirvja.
-Lai odi nekostu augstu jāšūpojas.
-Olas jāēd tikai ar sāli, lai nemelotu.
